+371 67 243 101   EN | RU
Fotostāsti “Cilvēki starp mums”

Fotostāsti “Cilvēki starp mums”

„Cilvēki starp mums” – tā mēs esam nodēvējuši šos fotostāstus par sapņiem, kuros daži no redzamajiem cilvēkiem ir inficēti ar HIV, daži nav. Bet tas nav svarīgi…. Būtiskākais ir tas, ka mēs visi sapņojam par vienu – vienkāršu cilvēcisku laimi.

Mums katram ir kāds lielāks vai mazāks sapnis, kas liek celties no rīta, iet dienas gaitās, lai ar katru mirkli arvien vairāk tuvotos tam, ko no sirdsvēlamies. Sapņus neviens nevar atņemt un nav tādas varas uz pasaules, kas būtu spējīga aizliegt sapņot! Sapņi mūs piepilda, iedvesmo, motivē un spārno! Mēs novēlam Tev sapņot, noticēt savam sapnim un uzdrošināties piepildīt to! Jo, kā zinām, ja mēs tiešām kaut ko ļoti, ļoti vēlamies – visa pasaule sadosies rokās, lai mums palīdzētu!

(fotogrāfs Vladimirs Jankops) 

Man vienmēr ir bijis daudz sapņu, jo man šķiet, ka tie dod papildu stimulu savu mērķu sasniegšanai. Kā jau pēdējā kursa studentei, šobrīd mans sapnis ir veiksmīgi pabeigt studijas bez īpašiem sarežģījumiem un pēc tam veiksmīgi iekārtoties darbā, kas būs mans hobijs un darīs mani laimīgu, uzlādēs ar pozitīvu enerģiju. Kas ir laime? Tad, kad apkārt ir uzticami un labestīgi cilvēki, tuvinieki ir līdzās un jūtas lieliski, kad ir laiks saviem hobijiem un sevis pilnveidošanai un cilvēks dara to, kas patīk, un neviens un nekas nesagādā bēdas.

Mans sapnis ir par latvisku, stipru un laimīgu ģimeni, kurā valda patiesa mīlestība, cieņa un uzticība. Otrs lielais sapnis ir par vietu, kur vēlētos dzīvot. Šī vieta ir pēc iespējas tuvāk dabai: tur, kur, manuprāt, cilvēks var būt vislielākajā harmonijā ar sevi, kur dzīves ritms ir rāmāks. Un trešā lieta, kas aizņem lielu daļu cilvēka dzīves, ir darbs. Ļoti ceru, ka nākotnē varēšu darīt to, kas patīk, sagādā gandarījumu. Es zinu: ja šīs trīs lietas manā dzīvē būs, es droši varēšu teikt, ka mani sapņi ir piepildījušies.

Es sapņoju par mierīgu dzīvi bez stresa, savā lauku mājā, lai man būtu trīs govis, 50 truši, divas cūkas un pieci hektāri zemes. Lai blakus būtu mežs – pilns sēņu, pilns aveņu un kazeņu. Govs tik sen nav laizījusi manu kailo galvu. Es tik ļoti pēc tā ilgojos…

Es sapņoju par to, lai dzīvē būtu vairāk prieka, lai cilvēki vairāk smaidītu. Vēlētos dot cilvēkiem prieku un darīt labu. Gribu, lai mani bērni ir veseli un laimīgi.

Es sapņoju apceļot pasauli, gribu tur, kur ir silti, gribu uz Jamaiku. Vēlos vienkāršu, cilvēcisku laimi un lai mani tuvinieki būtu veseli un laimīgi.

Sapņoju par to, ka dzīvoju laukos, man ir māja, mašīna, saimniecība – govis, kazas, cūkas, dažādi putni, suns, kaķis, peles. Gribu apprecēties, lai man ir sieva, kura mani saprot. Gribu strādāt un nopelnīt tā, lai visam pietiktu.

Es sapņoju, kā es rītos paņemu kafijas krūzi, apsēstos uz sola savā dārzā un lēni, nesteidzoties to dzeru, klausoties putnu balsīs. Smaržo gaiss, un es zinu, ka es un mani mīļie esam veseli un laimīgi. Sapņoju par to, ka daru darbu, kas man patīk un kas dod gandarījumu. Zinu, ka šai pasaulē ir daudz netaisnību, melu, liekulības, bet sapņoju, ka reiz gluži kā pasakā visi dzīvos saticībā un laimē…

Sapņoju par to, ka atradīšu savu īsto vietu dzīvē, savu mīlestību. Gribu ģimeni, bērnus. Cik? Cik sanāks… Gribu māju, mašīnu, gribu ceļot un priecāties par dzīvi.

Daudzi mani sapņi jau ir piepildījušies. Mācos neko nevēlēties pārāk stipri, jo nekad nevar zināt, ko tieši vēlēšanās piepildījums atnesīs. Bet vispār es vēlos, lai man tuviem cilvēkiem viss būtu labi, lai būtu veselība miesai un garam, lai būtu pietiekami daudz naudas rēķinu nomaksai, lai varētu parūpēties par sevi un saviem tuvākajiem. Vēlos, lai neviens citu nepazemo un neizmanto tikai tāpēc, ka otrs ir citādāks, vai tāpēc, lai celtu savu labklājību uz sava tuvākā rēķina. Es vēlos, lai ir gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts, bet par kaut ko tādu mēs taču domājam labi ja Ziemassvētkos, vai ne?