+371 67 243 101   EN | RU

Starpatautiskais HIV/AIDS simbols

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību HIV inficētajiem un AIDS slimajiem, 1991. gada aprīlī mākslinieks Franks Mūrs izveido “Sarkano lentīti”.
Tā kļūst par cerības simbolu – apvienojot cilvēkus, kuri uzskata, ka nepieciešams apzināt HIV/AIDS problēmu.
Sākumā šo lentīti nēsāja šaurs cilvēku loks – labdarības organizācijas “Visual AIDS” locekļi. (Šī organizācija apvienoja mākslas pasaules cilvēkus, kuri savus talantus un spēkus bija nolēmuši veltīt cīņā pret AIDS epidēmiju).
1991. gadā Lielbritānijā, Fredija Merkurija piemiņas koncertā, sarkano lentīti pie apģērba piesprauda 70 tūkstoši cilvēku.
1992. gadā Holivudā, “Oskara” balvas pasniegšanas ceremonijā 2/3 no klātesošajiem bija piesprausta “Sarkanā lentīte”.
Šodien “Sarkanā lentīte” ir solidaritātes simbols cilvēkiem, kurus skārusi HIV/AIDS problēma. Kā simbolu pret HIV/AIDS to nēsā cilvēki Amerikā, Eiropā – visā pasaulē.

“Sarkanā lentīte”

  • Simbolizē HIV/AIDS problēmas nozīmīguma apzināšanos,
  • Simbolizē no AIDS mirušo cilvēku piemiņu,
  • Simbolizē solidaritāti ar tiem, kurus AIDS epidēmija ir skārusi tieši: ar HIV inficētiem un AIDS slimniekiem, viņu tuviniekiem, piederīgajiem, radiniekiem un draugiem,
  • Ir simbols cerībai, ka drīzumā tiks atklātas zāles, ar kurām varēs izārstēt HIV infekciju, un vakcīna, kas pasargās no inficēšanās,
  • Simbolizē protestu pret HIV inficēto un AIDS slimnieku diskrimināciju un izolāciju no sabiedrības,

Kas jāievēro HIV inficētam cilvēkam?

Ikdienas saskarsmē ar HIV inficētu personu nav nepieciešama īpaša piesardzība. Jebkurš cilvēks bez bailēm var uzturēties HIV inficēta cilvēka tuvumā, kopīgi pusdienot, sarokoties, izmantot viņa vannu un tualeti… Inficētais cilvēks var dzīvot pilnvērtīgu, normālu dzīvi.
Tomēr ir diezgan daudz lietu, kas jāievēro HIV inficētam cilvēkam, lai nekaitētu sev un pasargātu apkartējos no inficēšanās.

  • Nedrīkst būt donors,
  • Jāinformē seksuālos partnerus par savu veselības stāvokli un dzimumkontaktu laikā vienmēr jālieto prezervatīvs,
  • Jāinformē savus ārstējošos ārstus par savu HIV statusu,
  • Pirms grūtniecības plānošanas, noteikti jākonsultējas ar ārstu,
  • Zobu birsti un bārdas skujamo jāizmanto tikai savām vajadzībām,
  • Nedrīkst lietot kopīgas šļirces un dot citiem iespēju piekļūt izlietotajām šļircēm – tās ir ļoti bīstamas ikvienam,
  • Jāiznīcina visas savas asiņainās saites – jāsadedzina vai rūpīgi iesaiņotas jāizmet atkritumu urnā! Neviens asiņains materiāls nedrīkst nokļūt citu cilvēku rokās,
  • Kārtīgi jādezinficē un jāpārsien visas savas brūces un ievainojumus, līdz tie ir pilnīgi sadzijuši.

HIV inficēta cilvēka tiesības un pienākumi

Latvijas Republikas Ministru Kabineta Noteikumi Nr.328 (1997.g. 23. septembrī) “HIV infekcijas un AIDS izplatības ierobežošanā” paredz inficēto personu un AIDS slimnieku ārstniecību, sociālo aizsardzību un pienākumus:

  • Inficētās personas un AIDS slimniekus ārstē, attiecinot uz viņiem visas iedzīvotāju un pacientu tiesības un pienākumus veselības aprūpē, kā arī nodrošinot minētajam personām ārstniecības pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,
  • Latvijas Infektoloģijas centrs metodiski vada HIV inficēto personu un AIDS slimnieku medicīnisko aprūpi, kā arī nodrošina konsultatīvo un medicīnisko palīdzību,
  • Ārstniecība un sociālā palīdzība inficētajām personām tiek sniegta, kā arī invaliditātes pensija AIDS slimniekiem tiek piešķirta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot konfidencialitātes principu,
  • Inficētās personas un AIDS slimnieka pienākums ir veikt individuālās profilakses pasākumus un lietot attiecīgus līdzekļus, lai novērstu citu personu inficēšanu,
  • Inficētajai personai ir tiesības strādāt jebkurā darbā un profesijā, kā arī mācīties jebkurā mācību iestādē,
  • Darba devējs nav tiesīgs lauzt darba līgumu, ja viņš uzzinājis par darbinieka inficēšanos ar HIV.
    Vairums profesiju pārstāvju nav pakļauti riskam inficēties darba procesā, strādājot kopā ar HIV inficētu personu. Dažādās valstīs iesaka līdzīgas rekomendācijas,
  • Darbiniekam nevajadzētu atklāt darba devējiem savu HIV/AIDS statusu,
  • Personas, kas ir HIV inficētas (vai tiek par tādām uzskatītas) jāaizsargā no darba kolēģu, darba devēju, partneru, klientu diskriminācijas vai kaunināšanas. Informācijas sniegšana par HIV/AIDS, transmisijas ceļiem u.c. varētu kliedēt bailes vai citus diskriminēšanas psiholoģiskos iemeslu,
  • Ja ar HIV inficēts darbinieks veselības stāvokļa dēļ vairs nespēj veikt savu darbu, darba devējam jādomā par citu pienākumu uzticēšanu, atceroties, ka darba tempu un kvalitāti neiespaido tikai HIV infekcija,
  • HIV inficētajiem jāļauj strādāt tik ilgi, cik atļauj viņu fiziskā un garīgā veselība.

HIV infekcija un grūtniecība

HIV infekcija nav šķērslis grūtniecībai un bērna nākšanai pasaulē. HIV inficētiem cilvēkiem pašiem jāplāno grūtniecība un jāizlemj jautājums par grūtniecības pārtraukšanu vai saglabāšanu. Risks nodot bērnam HIV infekciju ir no 15 – 40 %. Jebkurā gadījumā jākonsultējas ar ārstu.
Grūtniecības laikā prezervatīvs jālieto visu seksuālo kontaktu laikā, lai izvairītos no atkārtotas HIV un citu slimību transmisijas.
Lai HIV inficētas mātes bērniņu pasargātu no inficēšanās:

  • Grūtniecei no 14. – 34. grūtniecības nedēļai jāsaņem pretvīrusu terapija,
  • Dzemdībās iesaka izdarīt ķeizargriezienu,
  • Noteikti jāatsakās no krūts barošanas, jo mātes piens satur HIV vīrusu ļoti lielā koncentrācijā,
  • Mazulim pēc piedzimšanas jāsaņem pretvīrusu terapija.

Neatkarīgi no bērna HIV statusa, mātes antivielas pret HIV saglabājas bērna asinīs no 1–3 gadiem. Tikai, kad antivielas pilnīgi izzudušas, bērnu var uzskatīt par veselu jeb HIV negatīvu.