Cilvēkos joprojām mīt stereotipiski priekšstati par to, ka HIV inficētas personas pārstāv tikai sabiedrības „zemākos” slāņus. Šis apstāklis, kombinācijā ar faktu, ka par vīrusa klātbūtni organismā nekas var neliecināt daudzus gadus, ir cēlonis dramatiskajai statistikas ainai, proti, – cilvēki nemaz neaizdomājas, ka HIV var skart arī viņus – normālus ierindas indivīdus, īpaši, ja vīrusa esamība organismā nemaz nav jūtama. Savukārt veikt testu, lai pārbaudītos uz HIV, nav viegls solis. Īpaši, ņemot vērā, kāda, HIV pozitīva rezultāta gadījumā, attieksme ir sagaidāma no līdzcilvēkiem – nosodījums, atraidījums, izsmiekls, norobežošanās utt.
Tāpēc ir būtiski izglītot līdzcilvēkus par šo tēmu, lai ne tikai mazinātu infekcijas izplatību, bet arī veicinātu attieksmes maiņu. Ir svarīgi, lai cilvēki uzzinātu par savu HIV statusu, inficēšanas riskiem, jo pilsoniskā atbildība sākas ar katra cilvēka atbildību par sevi, savām izvēlam un rīcību.
Komentāri nav pieejami