PROFILS
Vārds:
Kazimirs Špricis (draugi sauc par Kriši)
Vecums:
Pietuvināts 30
Nodarbošanās:
Tirdzniecības sektorā
Dzīvesvieta:
Kādā no Rīgas guļamrajoniem
Attiecību statuss:
Te “brīvs”, te ne
Nedēļas nogalē Kazimirs nolēma apciemot savus vecākus kādā Latvijas mazpilsētā. Pirms tam, tā sacīt – ceļakājai- iemalkojis aliņu ar draugiem, mūsu stāsta varonis devās uz Rīgas autoostu. Nopircis biļeti, Krišis saprata, ka sāk parādīties vajadzība labierīcību apmeklējumam…pie kam, kā par nelaimi, vajadzība šoreiz rādījās no tām lielajām… Bet kas tik nav dzirdēts par sabiedriskajām tualetēm, īpaši jau autoostās un stacijās atrodamajās. Vai tiešām būtu vērts riskēt ar savu veselību un varbūt pat dzīvību? Tas jau nav nekāds noslēpums, ka publiskie ķemertiņi ņudzēt ņudz no, tautas valodā izsakoties, visādām zarazām, pašu baisāko no visām – HIV ieskaitot!
Ko lai Krišis tagad dara? Varbūt paciesties tās 2h, līdz tiks mājās? Varbūt braukt ar nākamo autobusu?
Cik drošas ir sabiedriskās tualetes?
Lai arī visi cilvēka ķermeņa šķidrumi satur HIV vīrusu, tomēr tikai un vienīgi asinīs, izdalījumos no dzimumorgāniem un ar HIV+ inficētas sievietes pienā, tā koncentrācija ir pietiekama, lai inficētu otru cilvēku. Tas nozīmē, ka nav iespējams inficēties ar HIV, saskaroties ar urīnu vai fekālijām!
Savukārt, ja uz tualetes poda ir asins lāse, vai jums ir aizdomas, ka uz poda brilles ir svaigi dzimumorgānu izdalījumi, tad gan, protams, vajadzētu būt piesardzīgiem. Kaut gan jāatceras, – lai inficētos, ir jābūt tā saucamajiem “ieejas vārtiem”, proti, brūcei uz otra cilvēka ķermeņa, caur kuru vīruss var iekļūt organismā. Tāpēc tīri teorētiski, ja pieņemam, ka pirms ieiešanas publiskajā tualetē, dibenā ir iekodis suns un, akurāt, sagadījies, ka uz tualetes poda ir nokļuvušas svaigas inficēta cilvēka asinis vai dzimumorgānu izdalījumi (Tieši svaigi, jo tikko, kā šķidrums izžūst, arī vīruss iet bojā), pastāv zināms risks inficēties. Bet faktiski – publiskajās tualetēs iegūt HIV nav iespējams.
Komentāri nav pieejami