Inficēšanās ar HIV

Tā kā HIV ir lēnās iedarbības vīruss, ir nepieciešams ilgāks laiks, lai to konstatētu cilvēka ķermenī. Līdz brīdim, kad var konstatēt fiziskas izmaiņas organismā var paiet vairāki gadi. Tā kā HIV novājina imūnsistēmu, tad dažādos simptomus izraisa citas slimības. Dažādu slimību simptomu vienlaicīga parādīšanās var būt par vajadzību izvērtēt iespējamo inficēšanos ar HIV un veikt laboratorisko izmeklēšanu uz HIV.

Tāpat kā citu infekciju gadījumā, HIV iekļūstot organismā, cilvēka imūnsistēma sāk izstrādāt speciālas antivielas cīņai pret vīrusu. Lai noteiktu, vai cilvēks ir inficējies, laboratoriski asinīs nosaka šīs HIV antivielas.

Arī šajā gadījumā organismam ir vajadzīgs zināms laiks, lai izstrādātu šīs antivielas. Tas var būt no dažām nedēļām līdz pat pusgadam, ko nosaka katra cilvēka dabiskā imunitāte, asinīs nokļuvušā vīrusa daudzums, blakus saslimšanas.

Tāpēc ir svarīgi zināt kā var vai nevar inficēties ar HIV.

Kā var inficēties ar HIV?

Kaut arī HIV parazitē dažādās cilvēka šūnās, kā piemēram, nervu, tomēr aktīvi vairojas tas baltajos asins ķermenīšos, tāpēc inficēties ar HIV var TIKAI ar inficētas personas bioloģiskajiem šķidrumiem, kas tos satur pieteikamā daudzumā, – asinīm, spermu, vagīnas izdalījumiem un mātes pienu, ja tie cilvēka asinsritē nonāk tieši (asinspārliešana , caur bojātu ādu vai gļotādu.

Tāpat HIV ir dzīvot nespējīgs ārējā vidē, tāpēc kontaktam ir jābūt tiešam vai tūlītējam.

1) Seksuālo kontaktu (vaginālo, orālo vai anālo) laikā, nelietojot prezervatīvu.
HIV var tikt pārnests no vienas personas uz otru gan heteroseksuāla, gan homoseksuāla dzimumakta laikā. Seksa laikā audi var tikt mehāniski traumēti – uz dzimumlocekļa, makstī, mutē vai taisnajā zarnā rodas mikrotraumas, caur kurām organismā var iekļūt sperma vai izdalījumi no maksts, kas satur HIV.

Pastāv iespēja inficēties arī no viena vienīga seksuāla kontakta ar inficētu cilvēku.


2) Ar inficētām asinīm, asiņu preparātiem, donoru orgāniem un citiem organisma bioloģiskajiem šķidrumiem, ja tie satur asinis.

Biežāk inficēšanās notiek ar koplietošanas šļircēm un adatām, injicējot narkotikas, tetovēšanās vai pīrsinga laikā.

Inficēties ir iespējams arī neievērojot drošības pasākumus un sniedzot medicīnisko palīdzību atvērtu, asiņojošu traumu vai medicīnisko manipulāciju gadījumos. Tomēr visiem jāatceras, ka drošības pasākumi ir obligāti, neatkarīgi no aizdomām par cietušā vai pacienta iespējamo inficēšanos ar HIV, jo jebkurš var būt arī citu nopietnu infekciju nēsātājs, tai skaitā palīdzības sniedzējs.

Šodien attīstītās valstīs risks inficēties ar HIV pārlejot asinis ir ļoti zems, jo visas donoru asinis tiek pārbaudītas uz HIV klātbūtni ar īpaši jūtīgu testu palīdzību. Diemžēl pretēja situācija ir ekonomiski mazattīstītās valstīs, kur risks inficēties ir daudz augstāks.

 

Latvijā nav reģistrēts neviens HIV inficēšanās gadījums ar donoru asinīm, jo Latvijas Republikas likumdošana paredz obligātu visa veida (asins, orgānu, audu un spermas) donoru pārbaudi uz HIV antivielām jau no 1985.gada.

Palielinoties HIV inficēto personu skaitam, pastāv iespēja, ka donors tiek izmeklēts un nodod asinis “loga periodā”, tas ir, neilgi pēc inficēšanās, kad organisms vēl nav paspējis izstrādāt antivielas pret HIV.

Tāpēc donoru asinis tiek rūpīgi izmeklētas un paši iztaujāti par veselību un dzīvesveidu, lai pārliecinātos, ka donoram nav bijusi potenciāla iespēja būt kādas infekcijas nēsātājam vai slimniekam. Tiek sagaidīta arī apzinīga rīcība no pašiem donoriem.

Risks inficēties ar HIV pastāv, veicot dažādas manipulācijas ar nesteriliem instrumentiem, piemēram, izdarot ausu ļipiņu vai citu ķermeņa daļu caurduršanu (pīrsingu), tetovēšanu, veicot akupunktūru, tradicionālo skarifikāciju, kā arī medicīnas iestādēs, ja netiek veikti nepieciešamie šļirču, adatu vai citu instrumentu, piemēram, zobārstniecības tehnikas dezinfekcijas pasākumi.

Katra HIV inficētā cilvēka asinīs ir citādāka HIV koncentrācijā. Tāpēc ne katrs HIV inficētais jebkurā gadījumā inficēs otru cilvēku.

Tomēr cilvēkiem, kam ir novājināta imūnsistēma, jo īpaši narkotiku lietošanas dēļ, un nesaņem speciālo pretvīrusu terapiju, kā arī AIDS pacientiem, HIV koncentrācija asinīs ir ļoti augsta.

Tādējādi, izmantojot kopējas šļirces narkotisko vielu injicēšanai, ir paaugstināts risks inficēties ar HIV. Tas ir galvenais iemesls straujajai HIV infekcijas izplatībai intravenozo narkomānu vidē visā pasaulē, arī Latvijā.

3) Māte var inficēt bērnu grūtniecības, dzemdību laikā un barojot ar krūti (vertikālā transmisija).

Neveicot profilaksi, risks dzemdēt inficētu mazuli ir līdz 45%, taču, ja grūtniecības laikā sieviete saņem pretvīrusu terapiju, dzemdības notiek ar ķeizargrieziena palīdzību un bērns pēc piedzimšanas saņem ārstēšanu, inficēšanās risku iespējams samazināt līdz pat 0,5%.

Tā kā inficētas sievietes piens arī satur HIV vīrusu lielā koncentrācijā, māmiņai jāatsakās no krūts barošanas.

Kā nevar inficēties ar HIV?

Tā kā HIV var izplatīties tikai ar asins un baltos asinsķermenīšus saturošiem cilvēka šķidrumiem – sperma, dzimumceļu izdalījumiem un mātes pienu, kā arī ārpus cilvēka ķermeņa parastos apstākļos iet bojā dažu stundu laikā, tad cilvēkam ir ļoti daudz iespējas izsargāties no neapzinātas inficēšanās ar HIV.


1) Sadzīves kontaktu ceļā:

      sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties,
      šķaudot vai klepojot,
      lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus (telefonu, datoru, u.c.),
      apmeklējot ārstniecības iestādes,
      lietojot kopīgu uzturu, traukus,
      lietojot ēdienus un dzērienus, kurus pagatavojis HIV inficēts cilvēks,
      apmeklējot kopīgas tualetes un dušas, pirtis un saunas,
      peldoties vienā baseinā,
      braucot sabiedriskajā transportā, vai kopīgi uzturoties jebkurā citā telpā,
      saskaroties ar izkārnījumiem, urīnu, vēmekļiem, asarām, siekalām vai deguna izdalījumiem (ja vien tie nesatur asinis!).


2) Insektu vai dzīvnieku kodumu rezultātā, jo insekti un dzīvnieki HIV nepārnēsā. Iekļūstot to organismā, HIV iet bojā, jo vide ir tiem nelabvēlīga. Bez tam brīdī, kad ods sūc asinis, tas ielaiž brūcītē nevis iepriekšējā upura asinis, bet gan savas siekalas, kas HIV nesatur.

Tātad ikdienā praktiski nav iespējams inficēties ar HIV. Tai pašā laikā cilvēka veselību apdraud daudzas citas infekcijas un slimības, tāpēc katra pienākums ir rūpēties par savu veselību un veselīgu dzīvesveidu, ievērot personīgo higiēnu un krīzes situācijās – drošību.

Risks inficēties nedod pamatu vērsties pret vai jelkādi diskriminēt cilvēku, kas ir vai varētu būt HIV inficēts. Bez tam, esot ar pavājinātu imūnsistēmu, HIV inficētam reizēm apkārtējie var būt pat bīstamāki. HIV klātbūtne organismā var veicināt vieglāku saslimšanu un radīt papildus komplikācijas.

HIV un seksuālās attiecības

Visdrošākais veids, kā pasargāt sevi no inficēšanās ar HIV un citām seksuāli transmisīvām slimībām, ir atturēšanās no seksuālām attiecībām.

Tomēr cilvēks ir seksuāla būtne. Apspiežot savas seksuālās dziņas un ilgstoši nerodot seksuālās enerģijas izlādēšanās iespējas, tiek palielināts ne tikai emocionālais un psiholoģiskais diskomforts un dažādu stresu radītā slodze, bet tas var arī sekmēt dažādas psiholoģiskas neirozes, agresiju un naidu pret apkārtējiem.

Tāpēc seksuāli aktīviem un reproduktīvā vecumā esošiem cilvēkiem kā visdrošākais veids tiek rekomendēta seksuālā kopdzīve tikai ar vienu uzticamu partneri.

Tomēr arī šajā gadījumā noteikti būtu jālieto prezervatīvs ikviena dzimumakta laikā!

Pareizi lietojot prezervatīvu, tas ievērojami samazina risku vai pat novērš iespēju inficēties arī citām seksuāli transmisīvām infekcijām (STI) vai nevēlamu grūtniecību.

Arī ilgstošā kopdzīvē esošiem, ja kādam no partneriem ir bijušas seksuālās attiecības vai risks citādā veidā inficēties ar kādu no STI, vēloties tomēr nelietot prezervatīvu vai, vēl jo vairāk, plānojot grūtniecību, abiem ir nepieciešams veikt laboratorisko izmeklēšanu. Tāpēc ka ļoti daudzas saslimšanās ar STI var norisināties bez redzamām pazīmēm, bet to pārslimošana var atstāt iespaidu uz cilvēka auglību.

Kā izvairīties no HIV seksa laikā?

      Labākais veids, kā aizsargāt sevi no STI, ir nodarboties ar seksu ar pilnīgi uzticamu, neinficētu partneri, ar kuru ir ilglaicīgas attiecības.
      Jo vairāk seksuālo partneru, jo lielāks risks saslimt ar STI, HIV.
      Nepieņemt lēmumus par dzimumsakariem alkohola vai narkotiku reibuma stāvoklī. Visas šīs reibinošās vielas aptumšo saprašanu un samazina apvaldīšanās spējas, palielinot risku inficēties ar HIV.
      Izmantot prezervatīvu KATRA dzimumakta laikā. Prezervatīvs, pareizi izmantots, rada barjeru un vairākkārt samazina risku saslimt ar STI un HIV.
      Glāstīšanas, masāžas, petinga vai masturbēšanas laikā jāuzmanās, lai sperma un izdalījumi no maksts nenonāktu uz partnera dzimumorgānu, mutes vai acu gļotādas un / vai ievainotas ādas.
      Vajadzētu izvairīties no dziļā skūpsta un kodieniem.
      Ievērojot augstāk minētos droša seksa principus, seksuālās attiecībās ar HIV inficētu cilvēku ir iespējams izvairīties no inficēšanās.

 

HIV infekcijas profilakse

Pēc ilgiem mēģinājumiem ierobežot HIV infekcijas izplatību, speciālisti secinājuši, ka piespiedu pasākumi nedod vēlamo rezultātu. Vienīgais efektīvais līdzeklis ir cilvēku izglītošana, lai visi zinātu par HIV infekcijas bīstamību, izplatības ceļiem un to, kā no šīs infekcijas izsargāties. Profilakses būtība ir domāšanas un uzvedības maiņa ar nolūku ierobežot paaugstināta riska uzvedību (narkotiku lietošanu, dzimumsakarus bez prezervatīva u.c.).

Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ka izmeklēšana ir obligāta:

      visiem asins, audu vai orgānu donoriem;
      grūtniecēm 7.- 8. un 25. grūtniecības nedēļā;
      personām, kas vēlas adoptēt bērnu;
      personām, kas nodarbojas ar prostitūciju (HIV tests 1 reizi mēnesī);
      personām, kas tiek aizturētas iepriekšējā izmeklēšanas izolatorā vai notiesātas;
      personām, kas dien Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās.


Bez tam ir noteiktas iedzīvotāju riska grupas, kurām ārsta pienākums ir rekomendēt izmeklēšanu, taču pacientam ir tiesības piekrist testam vai atteikties no tā.

HIV tests

Vienīgais veids, kā noteikt vai cilvēks ir inficēts ar HIV, ir izdarīt testu uz HIV antivielām. Lēmumu par HIV testa veikšanu katram jāpieņem pašam personīgi. Zinot, ka HIV pozitīva diagnoze izmainīs dzīvi, ir ļoti svarīgi pirms tam konsultēties ar medicīnas darbinieku. Cilvēkam ir tiesības uz anonīmu un konfidenciālu palīdzību.

Vīrusiem iekļūstot organismā, imūnā sistēma sāk ražot speciālas antivielas cīņai pret HIV. Lai noteiktu, vai cilvēks ir inficējies, laboratoriski asinīs nosaka šīs HIV antivielas.

Negatīvs rezultāts liecina, ka antivielas pret HIV asinīs nav atrastas - tātad cilvēks nav inficējies ar HIV. Tomēr jāatceras, ka testēšanas laikā cilvēks var atrasties HIV infekcijas “loga” periodā, tāpēc pēc 3 mēnešiem HIV testu vēlams atkārtot!

Negatīvs HIV tests nenozīmē, ka turpmāk nevar inficēties, ja cilvēks pieļauj riskantu uzvedību.

Pozitīvs rezultāts liecina par to, ka asinīs ir atrastas antivielas pret HIV, tātad cilvēks ir inficējies ar HIV. Pozitīvs rezultāts nenozīmē, ka tūlīt attīstīsies AIDS.

Sarunas pirms un pēc HIV testa

Ar HIV testa palīdzību asinīs nosaka antivielas pret HIV vīrusu, kas parādās zināmā laika posmā ( 1- 3- 6 mēnešu laikā) pēc inficēšanās un saglabājas visu atlikušo mūžu. Nav šaubu, ka testam jābūt brīvprātīgam no pacienta puses un ārstam jānodrošina iegūto ziņu konfidencialitāte. Taču ir vēl kāds ne mazāk svarīgs aspekts – pirmstesta un pēctesta konsultēšana. Tas paliek medicīnas darbinieka kompetencē, kas nosūta pacientu uz izmeklēšanu.

Kur un kā var izdarīt HIV testu?

Latvijā asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot jebkurā ārstniecības iestādē.

Izmeklēšana ir konfidenciāla – pacienta uzvārds tiek kodēts. Nododot analīzi ir jāmaksā tikai pacienta nodeva, kas dažādās iestādēs var svārstīties no 2,- līdz 4.- Latiem. Analīzes rezultātu zina tikai ārsts, kas nosūtījis asins paraugu izmeklēšanai, un pacients.

HIV infekcijas galīgo apstiprināšanu izdara tikai Latvijas Infektoloģijas centra HIV/AIDS diagnostikas nodaļā.

Ievietots: 14.11.2012, 11:25



dialogs@diacentrs.lv

     
financial support by AKSEPT, FHI, USAID