HIV/AIDS vēsture

1981. gadu var uzskatīt par HIV infekcijas izplatīšanās sākumu pasaulē. To veido daudzas lokālas epidēmijas kontinentos, valstīs, pilsētās. Vīruss skar atšķirīgas sabiedrības grupas un slāņus, jo HIV izplatību būtiski ietekmē valsts ekonomiskais un sociālais stāvoklis.

AIDS dzimtene

Par HIV vīrusa šūpuli uzskata Āfrikas kontinenta Subsahāras rajonu, kur HIV infekcija sāka izplatīties jau septiņdesmito gadu sākumā. Tieši tur pašlaik dzīvo 70% visas pasaules inficēto. Āfrikas kontinentā 22,3 miljoni cilvēku (no tiem vairāk kā 1 miljons bērnu), ir inficēti ar HIV vīrusu. Āfrika joprojām ir vienīgais reģions pasaulē, kur HIV infekcija izplatās tikai heteroseksuālu dzimumsakaru un vertikālās transmisijas (no mātes bērnam) ceļā. Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā HIV infekcija sāka izplatīties septiņdesmito gadu otrajā pusē, Latīņamerikā – astoņdesmito gadu sākumā, galvenokārt homoseksuāli un biseksuāli orientētu vīriešu un narkomānu vidū. Vienlaicīgi infekcijas izplatība aizsākās arī Āzijā narkomānu vidū.

Austrumeiropu un Centrālo Eiropu HIV infekcija sasniedza deviņdesmito gadu sākumā, kur tā sākumā izplatījās homoseksuālu dzimumsakaru veidā. Vēlāk, infekcijai iekļūstot intravenozo narkotiku lietotāju vidē, par galveno izplatīšanās ceļu kļuva narkomānu koplietošanas šļirces un adatas.

Patreiz ir sagaidāms HIV infekcijas izplatības trešais vilnis – inficēšanās pieaugums heteroseksuālu dzimumsakaru laikā.

HIV izcelsme – mīti un realitāte

HIV infekcija tika atklāt 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā. Šī infekcija izraisa imūnsistēmas sabrukumu, un tās beigu stadija ir AIDS.

Par HIV/AIDS izcelsmi klīst dažādas teorijas. Daļa cilvēku uzskata, ka HIV nokļuvis uz zemes kopā ar meteorītu, citi aizstāv ideju, ka tas ir slepens bioloģisks ierocis. Vairākums uzskata, ka tas ir sods par cilvēku izlaidīgo dzīvesveidu. Kāda tad ir patiesība par HIV infekcijas izcelsmi?

Analizējot neizskaidrojamus saslimšanas gadījumus ASV un Eiropā pirms 1980. gada, atklāja, ka Āfrikā ir bijuši līdzīgi gadījumi. Gandrīz desmit gadus daudzus neizprotamus nāves gadījumus šajā kontinentā saistīja ar malāriju, tuberkulozi, pneimoniju un citām drudža slimībām.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka HIV cēlies no pērtiķu (simian – angļu v.) imūndeficīta vīrusiem jeb SIV, tiem pārvarot sugu robežu un adaptējoties cilvēku populācijā. Āfrikas pamatiedzīvotāji pērtiķu gaļu lieto uzturā, kā arī iespējami dzimumkontakti ar pērtiķiem. Asins preparātu tirdzniecība, prostitūcija, iedzīvotāju migrācija veicināja vīrusa izplatību pasaulē.

Pirmie HIV/AIDS gadījumi

1981. gadā ASV Infekciju slimību kontroles centrā – organizācijā, kas apkopo un analizē informāciju par valsts iedzīvotāju saslimstību, pienāca ziņojumi par pieciem saslimšanas gadījumiem homoseksuāli orientētu vīriešu vidū ar reti sastopamu plaušu iekaisuma formu, ko izraisa vienšūnu organisms Pneumocystis carinii. Ārsti bija bezspēcīgi pret slimības ierosinātāju, jo tas izrādījās neuzņēmīgs pret antibiotiku terapiju. Vienlaicīgi sāka pienākt ziņojumi par reti sastopama ļaundabīga audzēja – Kapoši sarkomas – strauju izplatīšanos gados jaunu cilvēku vidū.

Šīm divām visnotaļ atšķirīgajām slimībām ir kopīga iezīme – tās pārsvarā skar cilvēkus, kam krasi samazinātas organisma pašaizsardzības spējas. Pirmo reizi cilvēce saskārās ar infekciju, kas izplatījās galvenokārt homoseksuāli orientētu vīriešu, hemofilijas (iedzimta slimība, kas izpaužas ar asins nesarecēšanu) slimnieku un cilvēku, kuriem tika pārlietas donoru asinis, vidū. Pagāja zināms laika sprīdis, līdz ārsti saprata – šie slimību gadījumi saistīti ar noteiktu uzvedības modeli un organisma aizsargfunkciju novājināšanos. Jauno slimību sākumā pat nodēvēja par Homoseksuāļu imūndeficīta sindromu.

Drīz sāka pienākt ziņojumi no Āfrikas, Austrālijas un Eiropas par līdzīgiem saslimšanas gadījumiem intravenozo narkomānu un heteroseksuāli orientētu personu vidū.

Ārsti atsauca atmiņā nediagnosticētus saslimšanas gadījumus jau septiņdesmito gadu beigās, un pat gadījumu Lielbritānijā 1959. gadā, kad kāds jūrnieks ar neskaidru diagnozi pēc nesekmīgas ārstēšanas mira Mančesteras klīnikā. Tā kā nāves iemeslu neatklāja, tālākai izpētei tika saglabāti līķaudu paraugi. Kad kļuva zināms par HIV infekciju, rūpīgi izpētīja arī Mančesteras klīnikā mirušā jūrnieka līķaudus. Tie saturēja HIV.

HIV meklējumos

1983.gadā Pastēra Institūtā (Francija) Dr. Luks Montanjē (Luc Montagnier) atklāja vīrusu kāda AIDS slimnieka organismā. 1984. gadā cits zinātnieks – Roberts Gallo (Robert Gallo) no Nacionālā Vēža Izpētes Institūta (ASV) ieguva izolētu HIV infekcijas izraisošo vīrusu.

1985. gadā HIV infekcijas diagnostikā ieviesa HIV antivielu skrīninga testu – ELISA (enzyme-linked immunosorbent assay), kā arī diagnozi apstiprinošo testu – Western Blot.

Astoņdesmitos gados visā pasaulē sākās strauja HIV infekcijas izplatība. Latvijā pirmais HIV inficētais tika reģistrēts 1986.gadā. Līdz 1997. gadam, kad HIV iekļuva narkomānu vidē, bija inficējušies tikai daži desmiti cilvēku. Šodien ar netīrām šļircēm un adatām kā arī dzimumsakaru laikā katru dienu inficējas vairāki cilvēki.

Ievietots: 14.11.2012, 11:25



dialogs@diacentrs.lv

     
financial support by AKSEPT, FHI, USAID